Ar savu vīru es iepazinos pietiekoši agri, lai nezinātu, ka citus pieaugušus cilvēkus nevajag audzināt, bet vienkārši pieņemt tādus, kādi tie ir un ja gribas, tad mīlēt, bet ja negribas, tad vienkārši laist savu ceļu. Tāpēc es viņu audzināju – gan par to, kā tādam lauku zēnam pienāktos ģērbties smalkajā pilsētas meitenes sabiedrībā, gan par to, kā uzvesties (pat viņa paša draugu klātbūtnē!).

Jā, tagad es saprotu, cik absurdi tas izklausās, bet labā ziņas ir šādas:

·         viņš arī tolaik bija pietiekoši jauns, lai neiedomātos, ka man nav nekādu tiesību viņu tā dricelēt, un nelaistos uz visām četrām debespusēm no manis;

·         no maniem ieteikumiem viņš ir licis aiz auss pašus labākos, turklāt ievēro tikai tos, kurus arī pats atzīst par pareiziem.

Dēla audzināšana

Dēlus, tos gan, līdz zināmam (bet ne mūžam!) vecumam ir jāaudzina – gan par laimīgiem cilvēkiem, gan labiem vīriešiem. Bet kā to izdarīt? Angļu sakāmvārds vēsta, ka nevajag audzināt bērnus, jo tie tāpat izaugs līdzīgi saviem vecākiem – jāaudzina sevi! Varbūt tā ir atslēga?

Praktiskie soļi

·     Pozīcija. Jā, tava kā mammas pozīcija sievietes un vīrieša attiecībās. Kā tu sevi tajās redzi? Kā tu tajās redzi vīrieti? Ne tikai savu vīru, bet vīriešus un sievietes vispār, jo vīrišķīga neparādās un nepazūd ienākot pa savas mājās durvīm un satiekot tikai savu sievieti. Ja būsi precīzi formulējusi savu pozīciju šajā jautājumā, tavam dēlam neradīsies jautājums, uz ko viņam tiekties un kādam augt.

·         Piemērs. Parūpējies, lai tavs dēls redzētu labu piemēru savā dzīvē (vai vismaz redzētu, kā noteikti nevajag darīt). Pat ja dēla tētis tavās acīs vairs nav nekāds varonis, uzsver viņa labās īpašības dēlam, pastāsti, kas tev lika tieši šajā vīrietī iemīlēties. Un atrodi labus piemērus visapkārt – derēs gan vectēvs, gan krusttēvs, gan pat visi kopā. Vari uzsvērt arī kādu konkrētu darbību vai izpausmes veidu, nevis pašu cilvēku – galvenais ir pievērst dēla uzmanību, nevis paļauties, ka gan jau pats kaut ko secinās.

·         Mājas darbi. Puika ir vīrietis jau no pirmajām dienām, tāpēc tiklīdz viņš spēj, iesaisti viņu saimniecības darbos. Piemēram, divgadnieks jau spēj būt lielisks palīgs trauku mazgāšanā (protams, neliekot mazgāt visas pannas un kannas, bet savu šķīvi gan) un savu lietu vai iepirkumu nešanā (protams, jāizvērtē, vai nebūs par smagu, bet, piemēram, piena paku no tuvējā veikala vai 3 pamperus skaistā somā līdz bērnu dārza puika noteikti var aiznest).

·         Pašaprūpe. Kārtīgam vīrietim jāprot sakopt gan sevi, gan aiz sevis, tāpēc māci to iespējami ātri. Piemēram, mainot autiņbiksītes, palūdz, lai puika pats tās aiznes uz atkritumu kasti. Ļauj lai viņš pats mazgā rokas, muti un zobus jau no pavisam maza vecuma (un tas nekas, ja nošļakstās!), ļauj lai pats ar rokā izmazgā savas zeķītes vai vismaz aiznes tās uz veļas mašīnu, nemaz nerunājot par ēšanu pašam un deguna noslaucīšana ar salvetēm, ja ir iesnas.

·         Manieres. Labdien, paldies, lūdzu, visu labu un pielikt roku priekšā mutei klepojot – lūk, lietas, ko bērns vistiešāk mācās no saviem vecākiem. Vai pati ievēro šīs pieklājības normas?

·         Svētki. Puķes bērnu dārza audzinātājai Skolotāju dienā un auklītei dzimšanas dienā, konfektes ārstei Sieviešu dienā, ja tad iekritis apmeklējums, un, protams, pašdarināti apsveikumi omītēm un krustmātei! Māci to savam dēlam un pēc gadiem pati būsi priecīga par rezultātu.

Nobeiguma vietā

Reiz pie manis 8. Martā ieradās brālis ar savu tēti, atnesa zemeņu kūkas un sākumskolnieku stilā pārsteidza mani ar konfekšu lietu. Tas bija dikti forši!

To, ka arī es kā mamma esmu uz pareizā ceļā šajā jautājumā, sapratu dienā, kad puika pienes a čības omītei, kas tikko ieradusies ciemos. Kaut izdotos arī turpmāk!

Puiku mammas, kā jūs risināt šādus jautājumus savā ģimenē?