Akadēmiskais gads bērnu dārzā

8. septembris, 2017 pl. 23:01, 3 komentāri

Man drusciņ ir tāda sajūta, ka es kā Hjū Grants filmā soloju pa tiltu pretī visai parejao gājēju straumei. Kad visi gaida rindās uz bērnudārziem, bet es Ernestu izņemu no dārziņa pavisam, zaudējot vietu un rindu, paņemu akadēmisko gadu un ļauju viņam nebūt bērndārzniekam šogad. Lauju Ernestam uzelpot un dodu iespēju kādam citam bērniņam tikt dārziņā, kādam,kam tas ir ļoti vajadzīgs,kādam,kam būs prieks. Kādai mammai,kam tas tik ļoti atvieglos ikdienu, kādam ,kam patiks katru rītu vērt dārziņa durvis un atrast tur draugus. Kāpēc tā un ko tālāk?

Kāpēc?

Protams, ja Ernestam dārziņā būtu paticis, es tā nekad nerīkotos. Bet viņam nepatika, ļoti nepatika. Arī pēc divu gadu iešanas dārziņā, viņš naktī raudāja un mājās kreņķējās jau no sarunām vien... Atceroties sevi bērnībā, es viņu pilnīgi saprotu - daudz svešu cilvēku, sveša kārtība un, ja godīgi, diezgan jūtama neieinteresētība no pieaugušo, ar kuriem iestādē nākas pavadīt visu dienu, puses. Kā gan lai normāls cilvēks foršās omes kompāniju būtu gatavs iemainīt pret ko tādu?! Turklāt dārziņš nu jau patālu no mājām un nebija jūtams nekāds progress Ernesta izaugsmē, salīdzinot ar to, ko viņš apguvis mājās un mūzikas skolā (ja neskaita apgūtās dziesmiņas - paldies mūzikas skolotājai un Ernesta interesei par mūziku!). Pieļauju - arī tas stresainās vides dēļ. Godīgi sakot, jo ilgāk es domāju, jo mazāk iemeslu iešanai dārziņā es spēju atrast. Kāpēc lai mēs no rīta celtos, kad negribas, lai dotos turp, kur nevienam no mums negribas būt? Kāpēc, lai viņš ietu dārziņā, ja es pati būšu mājās un ome tā vien gaida, ar ko kopā aiziet uz kuģniecības muzeju, apmeklēt zoodārzu, saskaitīt kravas vilciena vagonus, lēkātu klasītes, braukātu ar autobusiem un pabarotu ar gardākajiem gardumiem?

Ko Ernests pa šo gadu darīs?

Nē, viņš nesēdēs mājās, nē, es neteikšu, ka tā stunda rotaļu laukumā ir pietiekoši, lai socializētos un iemācītos patstāvību, kas četrgadniekam jāapgūst. Ernests apmeklēs estētikas skoliņu - katru dienu 4 nodarbības (tai skaitā lego nodarbības ,porcelāna apgleznošanas, vilnas velšana, ritmika, sporta spēles, rasktīšana!) un pa mājām. Došu Ernestam iespēju izglītoties viņam piemērotākā veidā. Divu gadu ikrīta raudāšanas man ir bijis gana - dārziņš nav piemērots visiem un visi nav piemēroti dārziņam. Kāpēc mocīties, ja var atrast citas iespējas?

Ko nākamgad?

Nezinu. Stāsimies no jauna dārziņa rindā uz mājām tuvāku dārziņu, varbūt tiksim ar piecgadnieka prioritāti tajā, bet varbūt ne. Varbūt Ernests ies privātajā dārziņā, varbūt paliks mājas ar omi un turpinās estētikas skoliņas gaitas. Tas būs pēc gada un būs izmajnījušies apstākļi un pats Ernests. Atstāju brīvu vietu izvēles iespējām...

3 komentāri - Akadēmiskais gads bērnu dārzā

liene - 11. septembris, 2017 pl. 12:38

Malacis , Elīt, es Tev pilnībā piekrītu!:)

Baiba - 11. septembris, 2017 pl. 17:03

Super! Kā jau Tu saki, ne katrs ir piemērots dārziņam. Un ir lieliski, ja to pamana, var atzīt un turklāt ir iespèja šajā sakarā ko darīt.
Man šobrīd viss iegrozījies tā, ka Katrīna dārziņā sāks iet 2,3 g. vai pat tuvāk 3gadu vecumam, un uzskatu, ka bērns no tā tikai iegūst. :)

Birkane - 12. septembris, 2017 pl. 22:42

Baiba, es domāju, ka iegūs. Nu nav nekur foršāk piedzīvot bērnību kā ģimenē. Visu dzīvi vēl ies kaut kur,agri celsies, iekļausies rāmjos, pārkaps sev pāri, piespiedīsies un ko tik vēl ne. Kāpēc gan steidzināt šo procesu, ja var tā nedarīt?
Lai jums skaisti piedzīvojumi ārzemēs! ;)

Akadēmiskais gads bērnu dārzā

Kāpēc?

Ko Ernests pa šo gadu darīs?

Ko nākamgad?

3 komentāri - Akadēmiskais gads bērnu dārzā

Komentēt

Izveido savu mājaslapu vai e-veikalu ar Mozello!