"Dzīve ir tas, ko mēs atceramies, lai izstāstītu." /G. G. Markess/
Ja dzīve ir tas, ko mēs atceramies, lai izstāstītu, kā teicis lieliskais G. G. Markess, tad es gribu atcerēties aizraujošus piedzīvojumus, prieka asaras, sirdssiltumu, drauga plecu, tādas kūkas, ka mēli var norīt, pilnu glāzi šampanieša burbuļiem, bērnu smieklus un miegainas rīta bučas, meža smaržu, jūras glāstus, savas bērnības pasakaino bezrūpību, cik karotītes cukura jāber mana vīra brokastu tējā, brāļa mīļāko datorspēli, omes kotlešu recepti un to, kura ir manas mammas jaunākā kleita. Es gribu atcerēties niekus un sīkumus - lielākās lietas ,kas veido dzīvi.
Es gribu pierakstīt, lai izdzīvotu vēlreiz, lai atcerētos, lai izstāstītu.
Es gribu pierakstīt, lai izdzīvotu vēlreiz, lai atcerētos, lai izstāstītu.
