http://birkanes-rakstamgalds.mozello.lv/dzivojama-istaba/ BIRKĀNES RAKSTĀMGALDS - Dzīvojamā istaba http://birkanes-rakstamgalds.mozello.lv/dzivojama-istaba/params/post/1266431/ Tue, 08 Aug 2017 20:06:00 +0000 <div class="moze-justify"><span style="font-size: 14px;">Parasti vēlmju kolāžas līmēju, paveiktā atskaites un nākamās piecgades plānus apdomāju starp Ziemassvētkiem un Jauno gadu, bet šoreiz tas bija ļoti aizņemts laiks - pārvācoties, uzņemot ciemiņus sālsmaizes ballītēs, ārstējot Ernestu no ieilguša klepus un ļoti gaidot Emīlu. Parasti jau labu laiku pirms gadu mijas nojaušu, kas būs kolāžā - ko gribētos un ko būtu reāli piepildīt. Šoreiz šādas domas nāk prātā tikai tagad, kad gads jau pāri pusei, ārā zied flokši un rīt būs mana dzimšanas diena.&nbsp;</span><span style="font-size: 14px; color: rgb(102, 102, 102);">Jā, mans personīgais jaunais gads, mans pēdējais gads divdesmitgadnieces kārtā un es to gaidu ar nepacietību! Ar tādu nespēju sagaidīt kā bērnībā, mazliet pat ar kņudoņu vēderā un pārsteiguma sajūtu!&nbsp;</span></div><p class="moze-center"><img src="//site-333347.mozfiles.com/files/333347/8a11547bd0b617407df76536756e2336.jpg" style="width: 292px;"><span style="font-size: 14px; color: rgb(102, 102, 102);"><br></span></p><p class="moze-center"></p><h2 class="moze-left">Klasiskais 30 gadnieces komplekts</h2><p class="moze-center"></p><p class="moze-justify">Klasiskais trīsdesmitgadnieces komplekts - vīrs, vismaz viens bērns, augstākā izglītība un dzīvoklis - man jau ir. Pat matus apgriezt īsus jau esmu paspējusi, bet pēc tetovējuma nealkstu joprojām. Tad kas īsti man būtu jāpaspēj šī gada laikā, lai nākamgad ap dzimšanas dienu varētu pasist sev pa plecu un gandarījumā nopūsties? Nekas! Piedzīvotajam un emocijām nav derīguma termiņa. Dzīve ir jābauda, nevis jāpaspēj!&nbsp;</p><h2 class="moze-justify">&nbsp;Ko nu?</h2><p class="moze-justify">Jāatzīst, lielu brīvības sajūtu un kņudoņu pakrūtē kā pirms liela piedzīvojuma dod tieši manu abu puiku esamība, jo bērni manā dzīvē paveicamo lietu sarakstā vienmēr bijuši <i>must have</i>&nbsp;. Tāpēc esmu ļoti pateicīga, ka viņi man ir. Ar nepacietību gaidu visu, kas mums kopā jāpiedzīvo un vienlaikus atviegloti nopūšos - ja kārotāko esmu saņēmusi, pašas noteiktais obligātais minimums man jau ir, es varu skatīties arī citos virzienos. Man nav ne jausmas, kā dzīve ritēs un vai visu, ko gribētos paspēšu līdz savai dekāžu maiņai ( tātad tuvākā gada laikā), bet bet tas arī nav tik būtiski - šobrīd svarīgi ir noķert savus sapņus aiz astes un pa vienam vien piepildīt.<span style="font-size: 14px;">&nbsp;</span></p><p class="moze-justify"><span style="font-size: 14px;">Es gribu ceļot, es gribu iemācīties vadīt auto, es gribu labiekārtot savas mājas, es gribu vēl vienu augstāko izglītību, es gribu atkal pievērsties rakstu darbiem, es gribu iet uz teātri un piedzīvot ko tādu, ko vēl nekad neesmu darījusi... Es dāvinu sev gadu bez plāna, bez obligāti paveicamā, bez stresa un bez steigas.&nbsp;</span></p><p class="moze-justify"><span style="font-size: 14px;"><img src="//site-333347.mozfiles.com/files/333347/e1e8f505e2c1f48dbb083d3551ee85ad.jpg" class="moze-img-center"><br></span></p><p class="moze-justify"><br></p>